Berlīne ved ar autobusu joslām – bet kur ir progress?

Berlīne ved ar autobusu joslām – bet kur ir progress?

Autobusi uz ielas — kā ar autobusu joslām Vācijas pilsētās? Pašreizējais pilsētu salīdzinājums liecina, ka Berlīnē ar iespaidīgo 121 kilometru autobusu joslu ir lielākais speciālo joslu īpatsvars Vācijā. Tas atbilst aptuveni 2,3% no visa ceļu tīkla. Tas izriet no Vācijas vides palīdzības (DUH) pētījuma, kurā tika apkopoti dati 40 pilsētās. Otrajā un trešajā vietā seko Āhene un Mainca ar 1,4% īpatsvaru. Arī Minhene un Hamburga tuvojas un parāda, ka autobusu joslas ir ļoti populāras daudzās pilsētās.

Bet kā ir ar citām pilsētām? Tikai piecas no 40 aptaujātajām vietām varēja rezervēt vairāk nekā 1% no sava ceļu tīkla autobusu joslām. Turpretim tādās pilsētās kā Halle (Saale), Krēfelde, Magdeburga un Oberhauzene pat nav autobusu joslu. Jirgens Rešs, DUH federālais rīkotājdirektors, asi kritizējis autobusu joslu nelielo īpatsvaru lielākajā daļā lielo pilsētu. Viņš atzīmē, ka uznirstošās autobusu joslas ir ekonomiski izdevīgs un uzreiz efektīvs risinājums, lai izvairītos no sastrēgumiem un autobusu kavējumiem, kas ne tikai pasliktina gaisa kvalitāti, bet arī palielina CO2 emisijas.

Kritika un rīcības trūkums

Berlīnē Senāts neplāno papildu autobusu joslas, neskatoties uz izmaiņām likumā, kas atvieglotu jaunu autobusu joslu izveidi. Tas izraisījis neapmierinātību SPD transporta komitejā. Savukārt CDU apgalvo, ka autobusu joslas aizņemtu vietu citiem satiksmes dalībniekiem, kas vēl vairāk rosina diskusijas. Tādas pilsētas kā Ķelne, Štutgarte un Brēmene arī nav noteikušas jaunas autobusu joslas, kas palielina spiedienu uz atbildīgajām personām, lai risinātu šo problēmu.

Bažas rada arī esošo autobusu joslu izmantošana. Tie bieži tiek izlaisti cita veida satiksmei vai nu noteiktā laikā, vai ar papildu zīmēm, kas palielina kontroles centienus. Turklāt autobusu joslas bieži izmanto vai novieto autotransporta līdzekļi, kas būtiski samazina šo speciālo joslu efektivitāti. Tomēr pozitīva tendence ir tā, ka daudzas pilsētas arvien vairāk izmanto autobusu prioritāšu maiņu pie luksoforiem, lai saīsinātu brauciena laiku.

Alternatīvas un nākotnes pieejas

Radošākas pieejas piemērs ir Diseldorfa, kur pilsēta plāno vairāk paļauties uz jauktiem risinājumiem. Savukārt Minhene turpina autobusu maršrutu konsolidāciju centrālajos maršrutos un ir palielinājusi satiksmes biežumu, lai uzlabotu savienojumus. Šīs pieejas liecina, ka trūkst ne tikai autobusu joslu, bet arī inovatīvu ideju vietējā transporta uzlabošanai.

Dialogam par autobusu transporta nākotni Vācijas pilsētās nekad nevajadzētu beigties, jo galu galā no šiem lēmumiem ir atkarīga daudzu iedzīvotāju mobilitāte. Jāskatās, kā pilsētas reaģēs uz pašreizējiem izaicinājumiem un vai drīzumā tiks prezentēti jauni risinājumi.