Trīs afgāņi baznīcas patvērumā: cerība uz jaunu nākotni Vācijā

Trīs afgāņi baznīcas patvērumā: cerība uz jaunu nākotni Vācijā

Brēmenē, precīzāk Lesumā, par baznīcas patvēruma tēmu šobrīd notiek asas diskusijas. Uzmanības centrā ir trīs afgāņi, kuri pirms desmit un vienpadsmit gadiem aizbēga no savas dzimtenes un vairākus gadus dzīvoja Zviedrijā. Tur viņi apmeklēja skolu, pabeidza apmācību un strādāja savā darbā. Taču darba aizliegums un draudi par repatriāciju uz Afganistānu mudināja viņu emigrēt uz Vāciju. Saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem atbildīga ir tā valsts, kas pirmā uzņems bēgļus Eiropā – un tā varētu būt Zviedrija. Vēzera kurjers ziņo, ka afgāņi sešu mēnešu laikā varētu tikt nosūtīti atpakaļ uz Zviedriju, ja vien viņi nebaudīs baznīcas patvēruma aizsardzību.

Šobrīd divi no trim vīriešiem jau ir lūguši baznīcas patvērumu Lesumas Augšāmcelšanās baznīcā, savukārt vienam no viņiem process vēl turpinās. Baznīcu asociācijas patvēruma rīkotājdirektors Larss Akermans ir detalizēti izpētījis vīriešu situāciju un ir pārliecināts, ka viņiem Afganistānā ir "nulles nākotne". Vācijā pastāvīgā kvalificētu darbinieku trūkuma dēļ viņu apmācība varētu būt priekšrocība un arī ietaupīt valsts izmaksas. Deutschlandfunk Nova norāda, ka šāda veida patvērums, lai arī tas nav juridiski atzīts, tiek atbalstīts ar morālu pārliecību un kalpo cilvēku aizsardzībai no izraidīšanas.

Izaicinājumi un labākās iespējas bēgļiem

Galvenais baznīcas patvēruma aspekts ir iespēja iegūt laiku, lai atkārtoti izvērtētu patvēruma pieteikumus. Aizsardzība parasti tiek piešķirta grūtību gadījumos, kad pastāv akūti draudi dzīvībai vai veselībai, kā liecina trīs afgāņu situācija. Vīriešiem arī jābūt pozitīvai perspektīvai par palikšanu valstī. Daudzi cer uz šķēršļiem deportācijai, kas varētu būt valsts vajāšanas dēļ. Reliģijas politikas ekspertu iniciatīva rezumē, ka baznīcas patvēruma tiesiskā pamata pamatā ir politiskas vienošanās, nevis juridisks pamats. Tas noved pie aizraujošas, kaut arī juridiski apšaubāmas situācijas.

Afgāņu izaicinājumi ir ne tikai viņu patvēruma procedūru nenoteiktība, bet arī sociālā pieņemšana. Tā kā vīriešiem ir Rietumu izcelsme, viņi baidās, ka Afganistānā viņus neuzņems labi. Viņi ir motivēti strādāt ar mērķi ātri atbrīvoties no valsts pabalstiem, taču joprojām nav skaidrs, kā patvēruma iestādes lems par viņu pieteikumiem. Tomēr zināma cerība saglabājas, jo Vācija pašlaik uz Afganistānu nedeportē noziedzniekus, izņemot noziedzniekus, un tāpēc varētu atrast pragmatiskāku risinājumu.

Baznīcu un kopienu loma

Kopienu un baznīcu atbalsts ir neatņemama patvēruma procesa sastāvdaļa. Baznīcas patvērums ir bijis pieejams kā aizsardzības instruments vairāk nekā 40 gadus un ir devis cerību daudziem bēgļiem. Saskaņā ar 2022. gada datiem 859 protestantu, 243 katoļu un 15 brīvbaznīcu kopienas piedāvāja patvērumu tiem, kas meklē aizsardzību. Reliģijas politikas ekspertu iniciatīva uzsver, ka baznīcas patvēruma tradīcijas aizsākās senos laikos un joprojām spēlē nozīmīgu lomu cīņā ar bēgļiem. Taču arī baznīcas tiek kritizētas, jo tās var graut spēkā esošos likumus un novērst deportācijas.

Trīs Lesumas afgāņu situācija nav tikai individuāls bēgšanas stāsts, bet arī atspoguļo sarežģītās debates par deportāciju, aizsardzību un cilvēka likteni. Nākamās nedēļas būs izšķirošas attiecībā uz to, vai un kā viņiem Vācijā būs iespējama jauna dzīve.