Nogalināšana Brēmenes klīnikā: balsis galvā noveda pie nozieguma!

Nogalināšana Brēmenes klīnikā: balsis galvā noveda pie nozieguma!

Traģiskā pavērsienā Brēmenes-Ostas klīnikas vēsturē 2024. gada 24. decembrī psihiatriskajā nodaļā tika nogalināts 42 gadus vecas sievietes istabas biedrs, kas ir 62 gadus vecs. Tagad apsūdzētais tiek turēts aizdomās par slepkavību, un šī nozieguma fons dziļi aplūko garīgo slimību sarežģīto un bieži vien drūmo izaicinājumu. Skaļi Vēzera kurjers Apsūdzētais cieta no robežas traucējumiem un pēctraumatiskā stresa sindroma (PTSD).

Medicīnas eksperti konstatējuši, ka tas ir "pastāvīgs traucējums", kas palielina līdzīgu noziegumu risku. Pirms liktenīgā incidenta sieviete bija mēģinājusi noslāpēt savu istabas biedru ar spilvenu, pirms galu galā viņu nožņaudza. Šos dramatiskos notikumus veicināja apsūdzētā akūti psihiski traucējumi nozieguma izdarīšanas laikā, kas izraisīja ievērojami samazinātu vainas līmeni.

Pēctraumatiskā stresa traucējumu loma

Pēctraumatiskā stresa traucējumi, kas apsūdzētajam tika diagnosticēti, ir plaši pazīstami medicīnas aprindās. Tas var rasties, reaģējot uz ārkārtīgi saspringtiem dzīves notikumiem, un to bieži pavada dažādi simptomi. Kā iekšā Medicīnas žurnāls aprakstīts, tie ietver intensīvus uzplaiksnījumus, izvairīšanās uzvedību un emocionālu vājināšanos. Šie simptomi var būtiski ietekmēt ne tikai skarto, bet arī apkārtējo dzīvi.

Interesanti, ka pētījumi liecina, ka PTSD risks ievērojami palielinās ar apzināti izraisītu traumu, piemēram, smagu vardarbību. Apsūdzētās psiholoģiskajā ziņojumā teikts, ka viņa nespēj kontrolēt dusmas un naidu augstākajā emocionālajā fāzē. Šī nekontrolētā uzvedība un ar to saistītā agresija ir raksturīgas cilvēkiem ar robežšķirtnes personības traucējumiem Charité nosaka.

Process un turpmākās darbības

Tiesas process, kas sākās jūnija vidū un, domājams, turpināsies 2025. gada 14. augustā, varētu beigties ar ievietošanu tiesu psihiatriskajā nodaļā. Apsūdzētā jau pirms nozieguma bija paziņojusi, ka vēlas kādu nogalināt un informējusi policiju, taču viņai neticēja. Pēc notikušā viņa palika mierīga un vērsās pie nodaļas medmāsas, demonstrējot situācijas sarežģītību.

Šajā gadījumā ir skaidri parādīts izaicinājums tikt galā ar garīgām slimībām. Steidzami ir nepieciešamas ārstniecības iespējas ne tikai, lai uzlabotu skarto cilvēku dzīvi, bet arī samazinātu riskus, ko tie rada. Atliek cerēt, ka turpmākie pasākumi tiks izstrādāti tā, lai tie būtu gan preventīvi, gan terapeitiski, lai izvairītos no šādām traģēdijām.