Bundesvēra plakāti Brēmenē: Politiskais grafiti izraisa ažiotāžu!

Bundesvēra plakāti Brēmenē: Politiskais grafiti izraisa ažiotāžu!

Brēmenes pilsētas centrā un blakus esošajos rajonos notika ievērojams incidents: nezināmi cilvēki sabojāja daudzus Bundesvēra reklāmas dēļus. Kā t tiešsaistē Kā ziņots, policisti sestdien, 6.septembrī, patrulēšanas laikā uzgājuši vērienīgu grafiti. Vismaz septiņus plakātus rotāja provokatīvi politiski saukļi.

Skartie rajoni ir Brēmenes-Ostliche Vorstadt, Mitte, Gröpelingen un Walle. Plakātos ir tādi teicieni kā “Tikai suns iet uz federālo valdību” un “Miers ir sarkans, revolūcijas izbeidz karus”. Šie ziņojumi liecina, ka vainīgie nepiekrīt Bundesvēram, norāda policijas pārstāvis. Tomēr precīzi vainīgo motīvi paliek neskaidri, un policija šobrīd nevar izvērtēt, vai pastāv šādu incidentu kopums. Tomēr pārstāvis skaidri norāda, ka šādi grafiti parādās “laiku pa laikam”.

Pašreizējās debates par Bundesvēru

Šis incidents atklāj notiekošās diskusijas par Bundesvēru. Tie ir Vācijas militārie spēki, un tajā pašlaik ir aptuveni 181 000 aktīvo karavīru. Pēc Otrā pasaules kara Federatīvā Republika ieguva suverenitāti bruņoties aizsardzības gadījumā 1955. gadā. Daļa no pašreizējām debatēm uzsver nepieciešamību palielināt karaspēka skaitu, jo īpaši Ukrainas konflikta izaicinājumu dēļ. Federālā valdība plāno palielināt savu karaspēku līdz 50 000 līdz 60 000 karavīru.

2024. gada aprīļa aptauja liecina, ka 79 procenti iedzīvotāju pašreizējo Bundesvēra veidošanu vērtē negatīvi. Turklāt pašreizējās aptaujas liecina, ka Vācijā 45 procenti iedzīvotāju atbalsta obligātā militārā dienesta atjaunošanu, kas skartu ne tikai vīriešus, bet arī sievietes. Šīs norises ir motivētas ne tikai ar lēmumiem palielināt aizsardzības izdevumus NATO ietvaros, kur tiek apspriests mērķis līdz 2035.gadam sasniegt piecus procentus no valsts iekšzemes kopprodukta.

Politiskās un sociālās sekas

Reakcijas uz grafiti ir bijušas pretrunīgas gan politikā, gan sabiedrībā. No vienas puses, Bundesvērs uzskata sevi par neaizstājamu institūciju, kas nodrošina valsts aizsardzību, bet, no otras puses, tiek paustas bažas par militāro klātbūtni un tēriņiem. Diskusija par Bundesvēra statusu un ar to saistītajām sociālajām un politiskajām sekām ir aktuālāka nekā jebkad agrāk.

Incidents Brēmenē ir skaidrs signāls, ka jautājumi par mieru, militāro un sociālo atbildību joprojām ir pretrunīgi. Jāskatās, kurš šajās debatēs teiks galīgo vārdu.