Piemiņas pasākums Brēmenē: vēsturiskā atbildība par genocīdu Namībijā

Piemiņas pasākums Brēmenē: vēsturiskā atbildība par genocīdu Namībijā

2025. gada 11. augustā Brēmenē tika atzīmēta Ohamakari kaujas gadadiena un Namībijas genocīda upuru piemiņa. Aizkustinošā notikuma vieta bija antikoloniālais piemineklis Nelsona Mandelas parkā. Mērs Björn Fecker, kā arī Namībijas mākslinieki un eksperti pulcējās, lai atcerētos šo tumšo vēstures epizodi un runātu par piemiņas kultūras nozīmi. Fekers uzsvēra, ka nedrīkst aizmirst netaisnību, ko cieta Herero, Nama, Damara un San. Viņš uzsvēra vēsturisko atbildību, ar kuru mums visiem jāsastopas, lai mācītos no pagātnes, kā savos aizkustinošajos vārdos uzsvēra Namībijas dziedātāja un aktrise Nataša Kitavi.

Pasākumu vadīja Virdžīnija Kamče no Brēmenes Āfrikas tīkla, un to organizēja dažādas institūcijas, tostarp Brēmenes Valsts pilsoniskās izglītības centrs un Brēmenes Senāts. Kā atzīmēja Manfreds Hincs no Brēmenes Āfrikas arhīva, Namībijas un Vācijas pilnīga skaidrība un samierināšanas līgums joprojām tiek gaidīts.

Tumša vēstures nodaļa

Vācijas koloniālā pagātne Namībijā stiepjas no 1884. gada līdz 1915. gadam, ko raksturo visnežēlīgākā militārā vardarbība pret vietējiem iedzīvotājiem. Īpaši satraucošs bija iznīcināšanas karš pret Herero un Nama no 1904. līdz 1908. gadam, ko uzsāka bēdīgi slavenais ģenerālleitnanta Lotāra fon Trotas "iznīcināšanas pavēle". Tiek lēsts, ka šajā laikā gāja bojā līdz 100 000 cilvēku - aptuveni 80% no Herero un aptuveni puse no Nama. Genocīds tiek uzskatīts par pirmo 20. gadsimtu, un tam ir tālejošas sekas skartajām kopienām un to pēcnācējiem.

Pēc Pirmā pasaules kara kolonijas, tostarp “Vācijas Dienvidrietumu Āfrika”, zaudēja savu suverenitāti, un Namībija beidzot ieguva neatkarību 1990. gadā. Vācija gadu desmitiem neatzina, kas noticis ar Herero un Namu. Kopš atkalapvienošanās attiecības starp Vāciju un Namībiju ir pakāpeniski uzlabojušās, taču diskusija par reparācijām un kompensācijām joprojām ir sarežģīta. Pirmās oficiālās diskusijas par kompensācijām sākās 2015. gadā, un diskusijas par šiem jautājumiem cēla galdā arī daudzus juridiskus jautājumus, piemēram, slepkavību klasificēšanu kā genocīdu.

Ceļā uz atpestīšanu

2021. gada jūnijā Vācijas un Namībijas valdības publicēja kopīgu paziņojumu par Vācijas koloniālo noziegumu novēršanu, kas tiek uzskatīts par progresu sarunās par reparācijām. Vācija tagad ir atzinusi genocīdu un solījusi 1,1 miljardu eiro kā daļu no attīstības un atjaunošanas programmas. Tomēr šī vienošanās tika uztverta ar skaidru kritiku, īpaši no Herero un Namas puses, kuri uzskata, ka Vācijas politika to pietiekami neņem vērā.

Tagad izaicinājums ir atrast ceļu, kas gan atzīst vēsturisko netaisnību, gan respektē mūsdienu realitāti. Galvenā loma ir jautājumam par to, kā tiek risināta juridiskā atbildība. Kritiskā pieeja koloniālajiem noziegumiem un atbildība saskaņā ar starptautiskajām tiesībām prasa visaptverošu pārdomu par imperiālistisko perspektīvu un nepieciešamību integrēt skarto tautu perspektīvas.

Piemiņas pasākums Brēmenē vēlreiz apliecināja, ka vēstures risināšana ir nepārtraukts process, kam jābūt noenkurotam ne tikai valsts līmenī, bet arī sabiedrības sirdī. Vēl tāls ceļš ejams, lai dziedinātu pagātnes brūces un veidotu taisnīgu nākotni.

Papildinformāciju par šīm tēmām var atrast detalizētajos ziņojumos tīmekļa vietnē Brēmenes Senāta preses birojs, bpb.de un Gēte.de izlasi.