Brēmenes vēlme vakcinēties pret Koronu samazinās – ko darīt tagad?

Brēmenes vēlme vakcinēties pret Koronu samazinās – ko darīt tagad?

Vācija nesen ir piedzīvojusi koronavīrusu infekciju pieaugumu, kas ir īpaši pamanāms Brēmenē. Septiņu dienu saslimstība 23.septembrī pieauga līdz 3,5 Covid-19 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir virs valstī vidēji 3,2 gadījumiem. Pirms mēneša saslimstība bija 1,7 gadījumi. Ņemot vērā šo situāciju, Brēmenes Ģimenes ārstu asociācijas priekšsēdētājs Holgers Šelps pauž bažas par arvien sarūkošo interesi par koronavakcināciju. Šai attīstībai var būt letālas sekas veselības aizsardzībai, jo īpaši tāpēc, ka vēlme vakcinēties ir kritusies pat riska grupās, savukārt daudzi cilvēki koronavīrusu uztver mazāk bīstamu nekā pirms gada. 

Ģimenes ārsti teorētiski varētu vakcinēties pret koronavīrusu visu gadu. Tomēr daudzās praksēs vasaras mēnešos bija pārtraukums. Vakcīnas flakonos ir sešas devas, kas nozīmē, ka vienmēr ir nepieciešams vismaz noteikts skaits cilvēku, kas vēlas vakcinēties. Ja šīs intereses trūkst, serums ir jāizmet, kas tiek uzskatīts par neērtu. Ģimenes ārsti tādēļ vēlētos, lai būtu tikai vienas devas vakcīnas konteineri, taču tādi pašlaik nav pieejami. Saskaņā ar to Vēzera kurjers Koronas vakcīnas tiek pasūtītas kopā ar gripas vakcīnām, taču arī šeit pasūtījumi nav īpaši apjomīgi.

Mazinās vēlme vakcinēties

Pirmie pētījumi par vēlmi vakcinēties Vācijā liecina, ka 67% iedzīvotāju vēlas vakcinēties. Tomēr 32,7% ir skeptiski vai noraida vakcināciju; Galvenie iemesli tam ir bailes par iespējamām blakusparādībām un pārliecība, ka vīruss nav bīstams. Saskaņā ar pētījumu, kas balstīts uz PubMed Central tika publicēts. Savukārt personīgo vai ģimenes infekciju gadījumā pieauga vēlme vakcinēties.

Tāpat var novērot, ka vīrieši bieži vien vairāk vēlas vakcinēties nekā sievietes. Augstākā izglītība korelē arī ar lielāku vēlmi vakcinēties. Interesanti, ka 72% respondentu savu personīgo pieredzi ar Covid-19 vērtē kā zemu, kas arī samazina spiedienu uz vakcināciju. Uzticēšanās tādām institūcijām kā Roberta Koha institūts (RKI) būtiski ietekmē vēlmi vakcinēties, jo jo lielāka uzticēšanās, jo lielāka ir vēlme vakcinēties.

Riska grupas un vakcinācijas vadlīnijas

Neskatoties uz to, ka vēlme vakcinēties samazinās, vakcinācija joprojām ir jēga cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem, un jaunākiem cilvēkiem ar riska faktoriem. Pašreizējās aptaujas liecina, ka 44,5% cilvēku sevi uzskata par riska grupas daļu, un vēlme vakcinēties šajā grupā ir 77,6%. Tas, vai Covid-19 uztvere kā mazāk bīstama rada arī mazāku atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos, vēl ir redzams, taču tas atgādina iepriekšējos paziņojumus par vakcinācijas pieņemšanu un uzvedību, ko jau izteikuši Medicīnas žurnāls tika intensīvi apspriesti.

Korona testu klāsts joprojām ir pieprasīts Brēmenes aptiekās. Par iespējamām infekcijām iedzīvotāji telefoniski informē savus ģimenes ārstus, lai gan vieglos gadījumos prakses apmeklējums bieži vien nav nepieciešams. Darba nespēju var noteikt arī pa telefonu, kas daļēji mazina spiedienu uz ārstu kabinetiem.

Vakcinācijas vēlmes un uzvedības attīstība saistībā ar Covid-19 vakcināciju uzrāda skaidru tendenci. Atliek cerēt, ka mērķtiecīgas informatīvās kampaņas palīdzēs atdzīvināt iedzīvotāju interesi par vakcināciju un tādējādi palielināt aizsardzību pret infekciju.